Jubileja ir iemesls kādai paštaisītai dāvanai, tāpēc mazai radiniecei izlēmu uzšūt lupatu lelli Zaķeni.
Tagad top vēl, jo meita pieprasīja, ka ar tādu grib! Nekas, lieks treniņš šūšanā vienmēr ir noderīgs – reizēm mazi projektiņi ir grūtāki kā tērpu radīšana, un slingu šūšana. Kā arī konstruēšanas iemaņas, nācās zaķa bērnam galvu izdomāt pašai, lai ir purniņš arī no profila. Izmantoju trikotāžu un samtu, arī ne tie vienkāršākie materiāli šūšanai (man noteikti). Un arī kustīgas rokas izlēmu uztaisīt, apbrīnojami, ka vienkārša šūšanas tehnika rada tādu jauku efektu – ķepiņas ceļas augšā un lejā.
Tāds tapa rezultāts:
Tuvplānā detaļas – kustīgas rokas, mežģīņu apkaklīte un zaķa “broša”:
March 8th, 2011at 20:09(#)
kāda sirsnīga zaķenīte
interesants un neparasts audumiņš zaķukam – bet ļoti piestāv, dikti mīlīga
March 9th, 2011at 07:46(#)
Forša zaķenīte. Un roku funkcija ideāla. Bērniem tik ļoti patīk, ja var leļļu locekļus kustināt!
March 10th, 2011at 20:33(#)
Paldies, meitenes!:) Otrs ar jau gatavs un mazie nespēj savā starpā sadalīt, nāksies vēl divus šūt, jo jaunākais visus locekļus māsas zaķim nosūkājis, bet mazā māsa visu laiku saka “mans, mans, mans”:D! Un īpašnieks jau zaķi sācis slēpt:))
May 25th, 2011at 07:35(#)
Tā nu gan ir mīlīga!!